Vējš ir atjaunojams dabas resurss, kas pastāvēs, kamēr vien spīdēs saule
Vējš ir gaisa kustība no augsta spiediena apgabala uz zema spiediena apgabalu. Tas tā notiek tāpēc, ka saule zemes virsmu sasilda
nevienmērīgi – kaut kur gaiss tiek uzsildīts, kaut kur ne. Saules apspīdētajās vietās gaiss uzsilst un ceļas augstāk, un, lai aizpildītu
radušos tukšumu, siltā gaisa atstātajā vietā ieplūst vēsāks gaiss, kas, nonācis šajā saules apspīdētajā vietā, tiek uzsildīts un arī
sāk celties augstāk, lai tā vietā ieplūstu atkal cits vēsāks gaiss utt. Tas ir nebeidzams process, līdz ar to, kamēr vien spīdēs saule,
vējš pūtīs. Un tik ilgi, kamēr vien pūtīs vējš, cilvēki to izmantos savā labā.
Vēja enerģija nav jaunatklājums
Cilvēki to izmanto jau kopš senseniem laikiem
Senie jūrnieki izmantoja buras, lai uztvertu vēju un tādējādi iegūtu ērtu transporta līdzekli. Lauksaimnieki savulaik izmantoja vējdzirnavas, lai maltu graudus un sūknētu ūdeni. Savukārt mūsdienās arvien vairāk cilvēku izmanto vēja turbīnas, lai no vēja plūsmas iegūtu elektroenerģiju. Pēdējās desmitgades laikā vēja turbīnu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 25 procentiem gadā. Tomēr, neskatoties uz vēja enerģijas pieaugumu, tā joprojām ir tikai neliela daļa no pasaulē iegūtās enerģijas.
Lielākā daļa vēja enerģijas nāk no turbīnām, kas var būt pat 20 stāvu ēkas augstumā un ar 60 metru garām lāpstiņām. Šīs turbīnas izskatās pēc milzu lidmašīnas propelleriem, kas uzsprausti uz mieta. Vējš griež asmeņus, kas savukārt griež vārpstu, kura ir savienota ar ģeneratoru, kas ražo elektroenerģiju. Arī citu konstrukciju vēja turbīnas darbojas pēc tā paša principa; atšķiras tikai veids, kā tiek uztverts vējš.
WindEnergy.lv atbalstītāji un draugi
Turbīnu izmēri var būt dažādi, taču
Visas vēja turbīnas nes labumu
Lielākā daļa vēja enerģijas nāk no turbīnām, kas var būt pat 20 stāvu ēkas augstumā un ar 60 metru garām lāpstiņām. Šīs turbīnas izskatās pēc milzu lidmašīnas propelleriem, kas uzsprausti uz mieta. Vējš griež asmeņus, kas savukārt griež vārpstu, kura ir savienota ar ģeneratoru, kas ražo elektroenerģiju. Arī citu konstrukciju vēja turbīnas darbojas pēc tā paša principa; atšķiras tikai veids, kā tiek uztverts vējš.
Lielākās vēja turbīnas katra var saražot elektroenerģijas daudzumu, ar kuru pietiktu 600 privātmājām. Vēja parkos šādu turbīnu ir desmitiem un dažreiz pat simtiem. Tās ir novietotas sevišķi vējainās vietās, kā, piemēram, līdzenumos vai kalnu korēs, kur vējam ir iespēja ieskrieties. Taču par neliela vēja turbīna privātmājas pagalmā var nest labumu – ar vienu šādu turbīnu pietiks, lai to apgādātu ar elektrību.
Tiesa, daži cilvēki ir pārliecināti, ka vēja turbīnas ir neglītas un rada nepatīkamu troksni. Lēnām rotējošie asmeņi dažreiz arī nogalina putnus un sikspārņus, taču ne tuvu tik daudz kā automašīnas, augstsprieguma līnijas un daudzstāvu ēkas. Turklāt vējš ir mainīgs: ja tas nepūš, tad propelleri negriežas, līdz ar to vēja ģeneratoru ietekme nav pastāvīga.
Kad turbīna ir uzcelta, ekspluatācijas izmaksas ir gandrīz nulle
Vējš ir tīrs atjaunojamais dabas resurss, kura izmantošana nerada ne gaisa, ne ūdens piesārņojumu. Ņemot vērā,
ka vējš ir bezmaksas, ekspluatācijas izmaksas, kad vēja turbīna ir uzcelta, ir gandrīz nulle. Masveida ražošana un
tehnoloģiju attīstība padara turbīnas arvien lētākas, turklāt daudzās valstīs, lai stimulētu vēja enerģijas attīstību,
ir pieejami arī nodokļu atvieglojumi.
Vēja enerģija ir perspektīva enerģija
Tās apjomi visā pasaulē nepārtraukti pieaug
Tomēr vēja enerģētikas nozare strauji attīstās. Pasaules mērogā no 2000. līdz 2006. gadam iegūtās vēja enerģijas apjoms ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes. Pagājušā gada beigās pasaulē iegūtā vēja enerģijas jauda bija vairāk nekā 70 000 megavati. Ar vienu megavatu var apgādāt aptuveni 250 privātmājas. Vislielākā kopējā vēja ģeneratoru jauda ir Vācijā, kam seko
Spānija, ASV, Indija un Dānija. Strauja attīstība notiek arī Francijā un Ķīnā. Nozares eksperti prognozē: ja šo tempu pieaugums turpināsies, 2050. gadā viena trešdaļa no pasaules elektroenerģijas tiks iegūta no vēja.